"IMANTA" muiža, Madlienas pagasts, Ogres novads, LV-5045, celta 17. gadsimtā priekš barona fon Hanenfelda.

Īpašums sastāv no 2 ēkām un zemes gabala 2,4 hektāru platībā.

Galvenās ēkas platība ir 1540m2 un otrā ēka 260m2. Pabeidzot rekonstrukciju, kopējā ēkas platība palielināsies līdz 2400m2. Īpašums ir vēsturisks mantojums. Ir

būvvaldē un arhitektūras pieminekļu aizsardzības inspekcijā saskaņots celtniecības projekts par dzīvojamo ēku, viesu namu, viesnīcu vai pansionātu.

Līdz šim brīžim ir pabeigti galvenie kompleksa rekonstrukcijas darbi. Daļa no telpu renovēta, vairākās telpās daļēji ir baltā vai pelēkā apdare. Ir sagatavots viss pamatmateriāls darba

pabeigšanai. Komunikācijas, 3 fāžu elektrība, aka 100 metru dziļumā ar ūdens plūsmu līdz 10 m3/h, ūdens attīrīšanas iekārtas ar tīra ūdens plūsmu līdz 5-8 m3/h,

kanalizācijas sistēma 20 m3 - septiska tvertnes, bioloģiskā tīrīšanas un filtrēšanas sistēma. Visas ērtības: elektrība, tualete, duša, kamīna apkure, karstais ūdens, TV. Ir

nostiprināts pievedceļš kravu pārvadājumiem.

Vēsturiska piezīme

Pirmā pieminēšana par IMANTA muižu atrodama vēsturiskajos dokumentos no 14. gadsimta. 1226. gadā bīskaps Biskops nosūtīja savu leitnantu-vasali Johanu Ungernu-Šternbegu uz apgabalu, kas atradās Sisegale upes grīvā. Ungerns-Šternbegs saņēma šo privilēģiju, jo apprecējas ar bīskapa tuva drauga meitu. Saskaņā ar ierakstiem šis bija pirmais vasalis šajās daļās, kurš bija apveltīts ar varu, iekasēt nodevas un komandēt zemniekus. 1250.gadā  Ungerns-Šternbegs saņēma atļauju uzcelt baznīcu Sisegales upes krastā uz savas sievas māsas, kuras vārds bija Magdalēna, kapa. Un vietējie iedzīvotāji jauno Svētās Magdalēnas baznīcu sauca, un viss reģions ieguva savu nosaukumu Madlienas reģions.

Nākamos 160 gadus par IMANTA muižu nav ne miņas. Un tikai 1600.-1601.gadā, kad Vidzemē ienāca zviedru karaspēks, tas atkal parādās annālēs. Saistībā ar novadam ne pārāk labiem pasākumiem. Sīva cīņa norisinājās starp iebrucējiem zviedriem un poļiem, kuri tolaik apdzīvoja Madlienas pagastu. Madlienas vecākajiem draudzes ļaudīm joprojām ir nostāsti par šausmīgo kauju pie Karaļa tilta, pie Lielās muižas liepām. Kur satikās divi karaļi un notika briesmīga kauja.

1680. gadā zviedru parlaments nolēma samazināt īpašumus, lai uzlabotu finansiālo stāvokli valstī. Un no 1682. līdz 1687. gadam tas notika Vidzemē. Un IMANTAS muiža palika privātīpašumā. Un pašā Madlienā tajā laikā tika atjaunota baznīca, kas zviedru un poļu kauju gados tika gandrīz pilnībā nopostīta. Katrs pagasta īpašums piedalās, cik var, arī IMANTAS nodrošina nodrošinājumu un sniedz finansiālu palīdzību. Nopostītajā baznīcā nebija iespējams noturēt dievkalpojumus, tāpēc vietējie iedzīvotāji nolēma paši uzcelt pagaidu kapliču IMANTA muižas sienās. Un šiem nolūkiem tika uzsākta mājas daļas rekonstrukcija no koka uz akmens konstrukciju. Šajos gados tika uzbūvēts viss kreisais spārns. Laukakmeņi būvniecībai tika savākti no visas apkārtnes un atvesti uz muižu, un ar zirgiem tika vilkti pa

uzbērumiem līdz sienām. Pilskalni kļuva arvien augstāki, un mūri auga līdzi. Un, kad būvniecība tika pabeigta, kreisajā spārnā atradās pagaidu baznīca. Un barona fon Hanenfelda valdībā tur kreisajā spārnā palika kapliča.

1687. gadā tika veikta pirmā zemes un ēku novērtēšana. Tas tika darīts, lai noteiktu nodokļus un nodevas, kas jānonāk valsts kasē no katras vietas.

1700. gads iezīmējās ar Ziemeļu kara sākumu, un sākās Madlienas novadam dramatiskākais un grūtākais laiks. Madliena tika gandrīz pilnībā nodedzināta un izlaupīta. No 1708. līdz 1709. gadam Madlienas lielajā muižā nomira 81% tajā dzīvojošo cilvēku, kas ir 187 cilvēki. Un līdz 1724. gadam muiža tika daļēji iznīcināta.

Nākamā IMANTA muižas pieminēšana datēta ar 1779. gadu. Muižas ēkā tika atvērta viena no pirmajām skolām. Studentu bija ļoti maz, un sākumā viņi mācījās ēkas kreisajā akmens spārnā. Līdz 1864. gadam mācīšanās ieņem nozīmīgāku lomu cilvēku dzīvē, un viņi arvien vairāk vēlas apgūt pareizrakstības un lasīšanas zināšanas.

Studentu skaits pieaug. Tolaik muižas īpašnieks bija vācu barons fon Hanenfelds. 1834. gadu var uzskatīt par pagrieziena punktu IMANTAS muižas vēsturē, jo ar Vidzemes brāļu draudzes aizbildniecību un palīdzību notika muižas piespiedu īpašnieka maiņa. Un tieši šajā laika posmā grāmatās sāka parādīties barona fon Hanenfelda vārds. Bet, tā kā viņš pastāvīgi dzīvoja savā īpašumā Suntaži, barons nebija īpaši iesaistīts IMANTAS muižas uzturēšanā. Skolu viņš neatbalstīja, bet arī neslēdza. Māju uzturēja draudzes locekļi un vietējie zemnieki. 1860. gadā audzēkņu skaits pieauga tik ļoti, ka draudzes locekļi muižas centrālo daļu skolas

vajadzībām grandiozi pārbūvēja no koka ēkas par mūra ēku. Un skola pārceļas uz galveno divstāvu ēku. Un 1900. gadā viņi gribēja tai pievienot sporta zāli, bet fon Hanenfelds to neļāva izdarīt. Īpašums bieži mainīja pārvaldniekus, un var teikt, ka laikā, kad muiža bija vācietim, vietējie iedzīvotāji devuši vislielāko ieguldījumu šīs vietas saglabāšanā un attīstībā.

19. gadsimta 60. gados dzimtbūšanas atcelšana beidzot sasniedza Madlienu. Zemniekiem sāka masveidā izdot pases, saskaņā ar kurām viņi saņēma pārvietošanās brīvību. Bija reģiona likumi, īres vietā nodevas un rekvizīcijas. Un pirmās dokumentālās liecības, ka IMANTA īpašums ierakstīts zemesgrāmatā, ir datēts ar 1860.gadu. Un muižas īpašnieks ir barons fon Hanenfelds.

Madlienas skola muižā pastāvēja līdz 1905. gadam. Tajā gadā Suntaži ienāca soda karaspēks, un sākās vēl viena tumša vēstures sērija. Suntažas pils tika pilnībā nodedzināta, un barons fon Hananfelds aizbēga uz Vāciju, bet ne uz ilgu laiku. Drīz viņš atgriezās vadīt savu pagastu, bet 1918. gadā ar vietējā senāta lēmumu viņam tika atņemtas gandrīz visas privilēģijas. Jo viņa pārvaldītā teritorija izrādījās visnabadzīgākā un neapmierināto zemnieku skaits, kas atstāja savas mājas, tajā laikā bija milzīgs.

Pēc 1905. gada IMANTA īpašums tika daļēji nodedzināts un pilnībā izlaupīts. Un ap 1920. gadu tam ir jauns īpašnieks. A. Lielmanis īpašumu no barona fon

Hanenfelda nopērk par 1000 latiem, kas tolaik bija milzīga summa. Jaunais īpašnieks pilnībā saved kārtībā ēku. Atjauno to pēc ugunsgrēkiem un postījumiem. Un

īpašumā pienāk labi un laimīgi laiki. Lielmanis bija viens no pirmajiem un lielākajiem vīna tirgotājiem Latvijā. Tāpēc, atjaunojot un remontējot īpašumu, viņš tik

lielu uzmanību pievērsa pagrabiem. Tagad muižā IMANTA ir īsti vīna pagrabi, tie saglabājušies līdz mūsdienām. Un 2009. gadā lielāko daļu pagrabu jaunais

saimnieks savedis kārtībā.

Jaunu pārmaiņu un jaunu pārbaudījumu laiks ir pienācis līdz ar Lielā Tēvijas kara sākumu. 1941. gadā A. Lielmanis bija spiests atstāt muižu un kopā ar visu ģimeni emigrēt uz Kanādu, atstājot mājā visu īpašumu. Vietējie ilgdzīvotāji stāsta, ka pie mājas viņš slēpis sievas rotaslietas un zeltlietas, bet dīķī noslīcis traukus un dažādas citas vērtīgas sadzīves lietas. Un, lai gan būvdarbi tika veikti gan mājā, gan muižas teritorijā, nekas netika atrasts. Kara gados muiža atkal sabruka un sabruka. Bet, tā kā muižas teritorijā nebija sprādzienu vai citu postošu militāru darbību, tā saglabāja savu vēsturisko struktūru. Un tad, tikai 1950. gadā, padomju vara muižu atkal atjaunoja, jo lielākas ēkas skolas vajadzībām apkārtnē nebija. Un tajos gados telpas bija vajadzīgas jau 300 skolēniem. Mājā bija elektrība, ūdens, kanalizācija un pat

ugunsdzēsības sistēma. Ēkas labais spārns tika pabeigts no akmens un ķieģeļiem. Īpašumā ir liels skaits jaunu logu, kas nodrošina dienasgaismu jaunajās klasēs.

Teritorijā esošais dīķis tika sakārtots, lai tajā varētu rīkot peldēšanas sacensības. Un 1981. gadā pilsētā tika uzcelta jauna liela skola, un visi izglītības procesi tika pārcelti uz turieni. Un muižas ēka tika pārvērsta par dzīvojamo ēku, un skolotāji tur ar ģimenēm dzīvoja vēl 11 gadus.

1991. gadā Latvijas valdība paziņoja par denacionalizāciju, un 1995. gadā īpašums tika atdots likumīgajai mantiniecei, tirgotāja Lielmaņa mazmeitai. Vairākus gadus muiža stāvēja pamesta, lēnām tika iznīcināta un izlaupīta. Mājas apkārtne bija stipri aizaugusi, un pat garāmejot nevarēja pamanīt šo masīvo un majestātisko celtni brikšņos un kokos. Un 2005. gadā īpašums IMANTA ieguva jaunu īpašnieku – uzņēmēju no Rīgas, kurš nolēma tam piešķirt jaunu dzīvi, uzsākot pilna apjoma rekonstrukciju. Ar šo darbu gaitu varat iepazīties sadaļā par muižas rekonstrukciju.