„Profesijas kuriozi" numurs 42
Mēs visi zinām par sievietes tēlu krievu un ne tikai krievu literatūrā. Ir Turgeņeva jaunkundzes, Balzaka sievietes, Puškina, Tolstoja utt. sievietes. Un kaut kā atsevišķi no tā visa figurē Ņekrasova sieviete, tā pati, kura „auļojošu zirgu apstādinās, degošā būdiņā ieies..."

Proti, gadījumā, ja kas notiek, viņa neģībs kā Turgeņeva jaunkundze, neslēpsies buduārā kā Balzaka sieviete, bet degošā būdiņā, un vēl ar zirgu „padusē". Bet gadījumi mēdz būt dažādi, ai, cik dažādi....
Reiz es palīdzēju kādai klientei ar darījuma noformēšanu. Viņa pati sev izvēlējās dzīvokli, pati sarunāja ar pārdevēju un ar to viņai nekādu problēmu neradās. Vienīgi pati nespēja pareizi noformēt līgumu, tādēļ nācās griezties pie jurista pēc palīdzības. Nu un saskaņošanas procesā man bija izdevība arī palūkoties uz pārdevēju.
Man ir profesionāla acs, trenēta, problēmas jūtu jau pa gabalu. Un es nevarēju neievērot, ka mūsu pārdevējs, maigi izsakoties, kaļ viltīgus plānus. Vienkārši runājot, maldina pircēju attiecībā uz savu nodomu norunātajā laikā dzīvokli atbrīvot. Vai nu vēl kāda cita viltība viņam piedurknē paslēpta. Katram gadījumam es sastādīju tik stingru līgumu, cik vien iespējams. Ja nu nākas griezties tiesā, pārdevējs tāds pārāk „glumš". Nu, puses līgumu parakstīja, darījumu Zemesgrāmatā nostiprināja, viss it kā iet pareizo ceļu.
Šai pircējai katram gadījumam pieteicu, ja notiek kas neparasts, lai nekautrējas zvanīt, jo darījums līdz īstam loģiskam galam jānoved. It īpaši tādēļ, ka viņa ir vientuļa sieviete, atbalsta blakus nav. Bet viņa kaut kā nezvana man. Bet dzīvokļa atbrīvošanas termiņš jau pagājis. Zvanu, interesējos, kā lietas virzās. Tā, lūk, saka, pagaidām viņi neizvācas, kaut ko perina.
- Palīdzība vajadzīga? – jautāju.
- Nē, nē, - viņa atbild, - pati tikšu galā.
Nu ko, ja jau pati, tad pati. Tā es viņai vairāk neatgādināju par sevi. Pēc kāda laika zvana mana kliente pavisam citā jautājumā, grib satikties. Nu, protams, satikāmies, es viņu pakonsultēju, pie reizes painteresējos par to, iepriekšējo darījumu.
Kaut ko tādu es nekad nebiju dzirdējusi. Jā! Īsta Ņekrasova sieviete! Savādāk nepateiksi! Izrādās, mani pieredze tomēr nepievīla. Un pārdevējs patiešām nemaz nedomāja izvākties. Sēdēja tur ar savu laulāto – pudeles biedreni un pircēju baroja ar solījumiem rīt atbrīvot.
Bet pēc kādiem 1,5-2 mēnešiem pavisam nekaunīgs palika. Sāka interesēties: „Ko tu man padarīsi? Naudu es taču jau iztērēju! Kā tu mani izdzīsi? Vai izpildraksts tev ir?"
Lūk, šis pats „izpildraksts" kļuva par to pašu pēdējo pilienu, kurš mudināja darboties to, kura „auļojošu zirgu..". Tādēļ, ka savas nākamās vizītes laikā mana kliente apbruņojās ar „izpildrakstu". Ne jau klasiskajā variantā, protams, jo tiesu darbi ir ilga, dārga un piņķerīga padarīšana. Viņa izpildraksta funkcijas uzticēja pletnei. Tai pašai, ar kuru „zirgu...". Nepajautāju gan, kā modernas sievietes, grāmatvedes somiņā gadījās pletne. Bet gadījās.
Nākamā vizīte bija padevusies ļoti dinamiska. Jo uz nekaunīgo jautājumu: „Ko, izpildrakstu atnesi?" sekoja atbilde: „Jā!" un „raksts" tika iesniegts. Pilnā apmērā. Es domāju pilnā abu laulāto dzērāju augumā, kuri līdz tam bija pārliecināti, ka netiks sodīti. Reibums uz vietas pazuda
Pa visu „būdiņu", tas ir pa divistabu dzīvokli bija šie „zirgi" izdzenāti, tā. ka viņiem dzīvoklis pārvērtās par degošu būdiņu. Vismaz muguras tika pamatīgi apdedzinātas.
Tik ļoti, ka nākamajā dienā viņi izvācās. Nevis uz kaut kurieni, bet prom no pilsētas. Pēc iespējas tālāk. Redzams, ļoti baidījās vēlreiz sajusties kā zirgi degošā būdiņā.
Bet grāmatvede palika par grāmatvedi, mīļu un klusu. Un konsultējās viņa sakarā ar nekustamā īpašuma nodokli. Pat ļoti miermīlīgi..
Tādēļ, ka būdiņa vairs nekur nedega ...