Latvijas nekustamā īpašuma tirgus ir pilnīgi stabils, un, ja vien nemainīsies spēles noteikumi, tuvāko piecu septiņu gadu laikā to nekas neapdraudēs. Par to ir pārliecināts kompānijas Arco Real Estate valdes priekšsēdētājs Aigars Šmits.
– Piedāvāju sākt sarunu par Latvijas nekustamā īpašuma tirgu un vietējiem pircējiem. Pašlaik daudzi runā par aizvien lielāko pieprasījumu pēc dzīvokļiem galvaspilsētas mikrorajonu jaunajos projektos. Bet… Ilgu laiku pārdoto jauno dzīvokļu skaits tikai mazliet pārsniedza 1000 vienību gadā. Apbūvētāji sola, ka Rīgā un tās apkaimē 2018.gadā tiks nodoti ekspluatācijā aptuveni 2000 jaunu dzīvokļu. Vai šādu dzīvokļu skaitu izdosies pārdot?

Lasīt tālāk ...

Latvijā ieguldījumi mājokļos 2016. gadā sasniedza tikai 2% no iekšzemes kopprodukta (IKP), kas vairāk nekā uz pusi atpaliek no vidējā rādītāja Eiropas Savienībā – 5%. Mēs joprojām dzīvojam stipri vēsā mājokļu tirgū, jo, ja Latvijas iedzīvotāji investētu mājokļos tik lielu savu ienākumu daļu, kā vidējais ES iedzīvotājs, jaunu mājokļu būvniecībā un esošo rekonstrukcijā gadā papildus ieplūstu 900 miljoni eiro.

Lasīt tālāk ...

Kāds ir programmas mērķis?
“Ideja par līdzfinansējuma piešķiršanu daudzdzīvokļu māju remontdarbu veikšanai radās jau pagājušā gada maijā. Taču tad tas bija tikai nodoms. Piedāvājums izgāja smagu birokrātisko procedūru: tika izstrādātas administratīvās un tehniskās nianses, dokuments tika saskaņots ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju un Finanšu ministriju,” par to, kāpēc programma netika uzsākta uzreiz, skaidro Rīgas enerģētikas aģentūras vadītājs Timurs Safiuļins.

Lasīt tālāk ...

Salīdzinot ar situāciju pirms vairākiem gadiem, pašlaik īrnieku tiesību aizsardzība ir krietni uzlabojusies, Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēdē secināja dažādu institūciju pārstāvji un deputāti. Lai līdz galam sakārtotu un līdzsvarotu īrnieku un māju vai dzīvokļu īpašnieku attiecību jautājumus, Saeimā tiek gaidīts Ekonomikas ministrijas izstrādātais Dzīvojamo telpu īres likumprojekts, kas būs jauns regulējums īres tirgū.

Lasīt tālāk ...

Attīstības finanšu institūcijas ALTUM, kas sniedz valsts atbalstu mājokļu iegādē, jaunais atbalsta instruments jaunajiem speciālistiem veicinās darījumu skaita pieaugumu jaunajos projektos. Kopš 1. marta, kad šī programma tika atvērta, jau jūtama liela interese par to: pirmajās nedēļās jau apstiprināti 40 īpašumu iegādes pieteikumi un kopā trijos gados pie mājokļiem varētu tikt vairāk nekā 3000 jauno profesionāļu.

Lasīt tālāk ...

Latvijas NĪ jomas ekspertu vidū jaušams optimisms, jo neesot nekāda pamata runāt par tuvojošos krīzi. Ieguldījumi mājokļu iegādē un to remontos ir ar pozitīvu izaugsmes potenciālu, un esošā situācija nekustamo īpašumu (NĪ) tirgū liecina, ka klientu pozitīvais noskaņojums, algu un nodarbinātības kāpums, popularitāti iemantojusī ALTUM programma ģimenēm un tās novitāte - jaunajiem speciālistiem, kā arī pārliecība par nākotni liek pamatu nozares veiksmīgai attīstībai arī šogad.

Lasīt tālāk ...

Vispirms – elementārākais, kas jāzina
NĪN aprēķināšanu Latvijas Republikā regulē likums “Par nekustamā īpašuma nodokli”, tas ir, šis nodoklis nav pašvaldības iegriba, kā daudzi uzskata.

Taču pašvaldībai ir tiesības, pieņemot saistošos noteikumus (kas tiek publicēti līdz pirmstaksācijas gada 1. novembrim), noteikt NĪN likmi 0,2% - 3% apmērā no nekustamā īpašuma kadastrālās vērtības, kā arī samazinātās likmes – no 0,2% līdz 0,6% piemērošanu noteiktiem dzīvošanai paredzētiem nekustamā īpašuma objektiem.

Lasīt tālāk ...

Ja ir grūti, bet nav kam lūgt palīdzību, galvaspilsētas pašvaldība sniegs palīdzību. Rīgas dome piedāvā 17 veidu pabalstus – gan vienreizējus, gan ikmēneša, visdažādāko sarežģītu dzīves situāciju gadījumos. Palīdzība tiek sniegta tikai tiem rīdziniekiem, kuri savā dzīvesvietā Rīgā deklarējušies pēdējo 12 mēnešu laikā pirms vēršanās pēc palīdzības. Katru gadījumu Rīgas Sociālais dienests izskata individuāli, ņemot vērā likumus un noteikumus.

Lasīt tālāk ...

Rakstīt vēstuli Valsts prezidentam var jebkurš Latvijas iedzīvotājs, arī skolēns. Tas pats attiecas arī uz vēstules rakstīšanu Ministru prezidentam.

Valsts prezidenta mājaslapā ir pieejama informācija par pareizu uzrunas formu saskarsmē ar augstākajām valsts amatpersonām. Oficiālās reizēs, uzrunājot Latvijas Valsts prezidentu, Saeimas priekšsēdētāju un Ministru prezidentu, saskaņā ar protokolu, paredzēts lietot uzrunu Jūsu Ekselence. Mazāk oficiālās reizēs, uzrunājot Latvijas Valsts prezidentu, lieto uzrunas formu prezidenta kungs vai prezidentes kundze vai arī min uzvārdu.

Lasīt tālāk ...

Saeima 2017.gada 26.oktobrī pieņēma likumu “Grozījumi noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā”, kas stājās spēkā 2017.gada 9.novembrī.
“Grozījumu Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā” mērķis:

Lasīt tālāk ...

Eiropas Parlamenta un Padomes regula (ES) Nr.2016/679 “Par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgās datu aizsardzības regulas)”
No 2018. gada 25. maija visā Eiropas Savienībā stājas spēkā jauna Vispārīgā datu aizsardzības regula (General Data Protection Regulation - GDPR), kuras pamatmērķis ir izskaust nepamatotu personas datu lietošanu un noplūdi
Regula attiecas uz ikvienu uzņēmumu un tā nosaka:

Lasīt tālāk ...

Daži vārdi par nodokli.
Ļoti bieži īpašnieks, pārdodot savu īpašumu, savos aprēķinos neņem vērā savus izdevumu par kapitāla pieauguma nodokli. Pēc tam viņš sastopas ar nepieciešamību kaut kur sameklēt rezerves, lai pietiktu līdzekļu gan nodokļu nomaksai, gan jauna mājokļa iegādei.
Šo punktu nedrīkst noniecināt.

Lasīt tālāk ...

Salīdzinot ar iepriekšējo punktu šis šķiet vien sīkums. Tomēr sīkums var sagādāt daudz problēmu.
Runa ir par nekustamā īpašuma nodošanas kārtību. Pieņemsim, jūs esat pārdevis savu māju vai dzīvokli un saņēmis naudu un apmaksājis komunālos maksājumus priecīgs esat atdevis atslēgas jaunajiem īpašniekiem. Teicami, es jūs apsveicu!

Lasīt tālāk ...

Noteikti ir jazina par to, kā nodrošināt finansiālu drošību darījuma laikā un pēc tā.
Kurš gan cits, ja ne jūs, esat ieinteresēti darījuma laikā nepazaudēt savu „sūri grūti nopelnīto”? Izskatīsim visvēlamāko un visvairāk satraucošo darījuma daļu – naudas saņemšanu.

Lasīt tālāk ...

Ņemiet vērā: ja jūs patstāvīgi, bez palīgiem veicat darījumu, tad vienīgais cilvēks, kuram ir jārūpējas par jūsu interesēm, esat jūs pats.
Un vairāk neviens!
Ļoti bieži nekustamā īpašuma pārdevējs uzskata, ka ir pietiekami griezties pie notāra, un viņš sastādīs pareizu līgumu. Patiešām, notārs ir profesionālis un strādā nevainojami. Tā ir taisnība, un es personīgi notārus ļoti cienu.
Tikai rodas jautājums, kā lai notārs zina, kādas tieši ir jūsu intereses? Viņš taču ir jurists nevis zīlniece.

Lasīt tālāk ...

Parasti, darījuma noslēgšanai ir nepieciešama laulātā piekrišana.
Lieta ir tāda, ka neatkarīgi, uz kā vārda tika piereģistrēts īpašums, ja tas ir iegādāts laulības laikā, tad tā pieder abiem laulātajiem vienādās daļās. Nevis vienam, bet abiem. Tādēļ arī pārdodot, dāvinot, vai veicot jebkādu citu darījumu, laulātā piekrišana ir vajadzīga.
Starp citu, par šķiršanos. Nav runa par laulāto savstarpējām attiecībām – vai viņi dzīvo kopā vai atsevišķi. Mēs runājam tikai par dokumentiem. Pat tad, ja jūs jau divdesmit gadus nedzīvojat kopā un jums pat nav ne jausmas, kur mīt jūsu kādreizējā „pusīte”, bet jūs vēl joprojām neesat oficiāli šķīrušies, esiet tik laipni un uzaiciniet laulāto uz darījuma noslēgšanu, lai dotu savu piekrišanu. Nav laulātā – nav darījuma.

Lasīt tālāk ...

Lūk, beidzot! Viss ir noticis, un jūsu īpašumam ir atrasts pircējs. Tagad sākas dokumentu laiks. Ļoti bieži gadās, ka dokumentos ir kļūdas.
Visbiežak tās patiešām ir kļūdas. Tās neviens tīšu prātu nepieļauj, bet nezināšanas vai neuzmanības dēļ tās gadās biežāk, kā mums gribētos.

Lasīt tālāk ...