“Māklera līķis tika atrasts labā rajonā ar attīstītu infrastruktūru. Blakus pilsētas parkam, poliklīnikai, metro stacijai. Ir iespēja izvēlēties nedārgu mājokli jebkurai gaumei.”
Mākleris (no vācu Makler – starpnieks, brokeris) — ta ir persona, kas sniedz profesionālus starpniecības pakalpojumus, veicot un slēdzot darījumus. Mākleri mēdz būt apdrošināšanas, biržas, preču, kursu...
Rieltors (no angļu realtor – nekustamā īpašuma aģents) – tas ir profesionāls starpnieks darījumu ar nekustamo īpašumu slēgšanā. Viņš nodarbojas ar nekustamā īpašuma pircēju vai pārdevēju meklēšanu. Kā arī ar juridisku darījumu pavadīšanu.
Gan mākleris, gan rieltors, gan nekustamā īpašuma aģents, ir profesionālie starpnieki.
Ja šī profesija nav vissenākā, bet gan ir viena no pirmajām. Pirmais mākleris parādījās uzreiz pēc tam, kad Ādama un Evu izdzina no paradīzes. Vajadzēja steidzīgi risināt jautājumu ar jaunu mājokli. Tā parādījas pirmais nekustamo īpašumu aģents.
Viduslaikos Rietumeiropā mākleri izveidojuši profesionālu starpnieku korporāciju, kas sekoja noteiktiem sava amata likumiem. Mākleri dokumentāri fiksēja visus tirdzniecības darījumus īpašās “mākleru grāmatās”.
Ideja bija tik interesanta, ka Pēteris I pēc atgriešanās no Rietumeiropas 1717. gadā nolēma pārņemt svešzemju negociantu pieredzi, lai Komerc-kolēģijā nodibinātu hoff-māklera amatu darījumiem ar valsts precēm. Hoff-māklera pienākums bija saņemt nodokli no tirdzniecības.
1721. gadā tika izdots“Reglaments vai Galvenā maģistrāta statūti”, kurā nodaļā“Par mākleriem vai tirdzniecības kopsavedējiem”tika aprakstīta oficiāla starpniecība. Un tur teikts, ka“Visas Eiropas tirgoņi nevar noslēgt darījumu bez kopsavedēja starpniecības”.
Maģistrantam bija noteikts izvēlēties māklerus no tirgotāju kārtas pilsētās, kurās notiek liela tirdzniecība. Un mākleriem visi darījumi bija jāfiksē, lai izvairītos no krāpšanas tirdzniecības operācijās.
Šāda dokumenta spēks bija pielīdzināms tiesas protokolam. Bet paši mākleri pielīdzināti notāriem. Viņi nesaņēma algu, bet saņēma savus procentus no tirgotāju kārtas.
Pieņemtais 1729. gadā dekrēts nolēma, ka ar mākleru pakalpojumiem var nodarboties tikai zvērinātie mākleri. Tajā pašā laikā darījumus varēja veikt arī bez māklera piedalīšanās, ja ir liecinieki un rakstveida līgums.
1762. gada dekrēts ļāva mākleriem ne tikai veikt darījumus, bet arī apliecināt vekseļus un aizņēmuma vēstules. Tirdzniecības un manufaktūras departaments katru gadu nodeva mākleriem numurēto mākleru grāmatu vekseļu, aktu, darījumu ierakstīšanai.
1782. gadā parādījās strādnieku un kalpu mākleri. Ja algots strādnieks netika ierakstīts mākleru grāmatā, policisti viņu izsūtīja no pilsētas.
Dekrētu par māklera pakalpojumiem daudzums neapšaubāmi norādīja, cik tie ir nozīmīgi Krievijas impērijai.
Jā, daudzi tirgoņi viegli iztika bez tirdzniecības starpniekiem. Jā, zvērināti mākleri bija ne visās pilsētās, bet tikai lielajos. Bet pakāpeniski mākleri kļuva par neatņemamu Krievijas impērijas tirdzniecības kopienas daļu.
Pētera I palaists māklera pakalpojumu mehānisms, pamatojoties uz Rietumeiropas pieredzi, ieguva spēku 18. gadsimta beigās un kļuva par nozīmīgu biržas tirdzniecības daļu.
Kad Pēteris I dzīvoja Rīgā, vienā no pilsētas parkiem viņš iestādīja gobu. Bija pagājis laiks. Nav ne Pētera I, ne gobas. Nenosargājām.
Mūsdienu Latvijā par mākleri var uzdoties jebkura persona, pat bez īpašas izglītības. No 2021. gada 1. jūlija stājas spēkā likums, kas uzliek pienākumu visiem nekustamā īpašuma tirgū strādājošajiem aģentiem stāties uzskaitē.
Bet pagaidām mākleru barā valda pilnīga anarhija.
Pēteri viņiem trūkst!
Rakstu sagatavoja uzņēmuma EKOCENTRS analītiskā nodaļa
Atbildīgais Anatolijs Koļcovs
