Viens no sociālās palīdzības piešķiršanas veidiem Rīgā ir dzīvojamās platības piešķiršana. Pašlaik galvaspilsētā ir 17 sociālās mājas ar 1596 dzīvokļiem, vēl 340 sociālo dzīvokļu atrodas pašvaldības ēkās vai privātās mājsaimniecībās.
Pēc palīdzības mājokļu jautājuma risināšanā Rīgas pašvaldībā var vērsties maznodrošināti un trūcīgi cilvēki, vientuļie pensionāri, 1. un 2. grupas invalīdi, cilvēki, kuri audzina bērnu – invalīdu, politiski represētas personas, repatriētās personas, bāreņi, daudzbērnu ģimenes, cietumsodu izcietušie, denacionalizēto māju iedzīvotāji, cilvēki ar noteiktu ienākumu līmeni, utt. Potenciālo palīdzības saņēmēju saraksts ir ļoti garš, detalizēti ar to var iepazīties Rīgas domes saistošajos noteikumos Nr. 153 “Par reģistrācijas un palīdzības sniegšanas kārtību dzīvokļa jautājumu risināšanā”.
Kur vērsties, ja nepieciešams mājoklis?
Vispirms vajadzētu vērsties Rīgas domes Mājokļu un vides departamenta Juridisko konsultāciju nodaļā. Nodaļas speciālisti paskaidros, vai cilvēks var pretendēt uz palīdzības saņemšanu no pašvaldības. Ja var, tad būs jāraksta iesniegums, balstoties uz kuru tiks izvērtēti visi faktiskie un juridiskie aspekti, iesnieguma sniedzējs tiks iekļauts kādā no reģistriem un viņam tiks piešķirts kārtas numurs, pēc kura būs iespējams izsekot lietas gaitai.
Kas jāzina par reģistriem?
Kopumā ir desmit reģistru, katrā no tiem tiek iekļauti cilvēki, kuri atbilst noteiktiem kritērijiem:
1. reģistrā tiek iekļautas personas, kurām ir tiesības uz sociālo dzīvojamo telpu. Tie ir atsevišķi dzīvojoši, maznodrošināti pensionāri un personas ar 1. vai 2. grupas invaliditāti, ģimenes, kurās ir bērni ar invaliditāti, ja bērnam nav nodrošināta atsevišķa istaba, kā arī cilvēki, kam ir nepieciešams servisa dzīvoklis, jo viņi pārvietojas ratiņkrēslā. 1. reģistrā iekļauj arī denacionalizēto ēku īrniekus, kas dzīvojuši attiecīgajā ēkā jau pirms tās denacionalizācijas un sasnieguši pensijas vecumu, kā arī personas ar 1. vai 2. grupas invaliditāti.
2. reģistrā iekļauj personas, kas ir izliktas no dzīvojamās telpas īres un komunālo maksājumu parādu dēļ vai tāpēc, ka nav varējušas atmaksāt hipotekāro kredītu, kas paņemts vienīgā mājokļa iegādei vai remontam.
3. reģistrs ir paredzēts bērniem bāreņiem vai bērniem, kas ir palikuši bez vecāku aprūpes, kā arī bāreņiem.
4. un 4.1. reģistrā ir iekļauti denacionalizēto māju iedzīvotāji, kuri var (pirmām kārtām vai vispārējā kārtībā) pretendēt uz vienreizējo pabalstu par dzīvojamās telpas atbrīvošanu, ar nosacījumu, ka viņu ienākumi nepārsniedz noteiktu līmeni – atsevišķi dzīvojošas personas ienākumi nepārsniedz 440 eiro, bet no diviem vai vairāk cilvēkiem sastāvošā ģimenē ienākumi uz vienu cilvēku nepārsniedz 360 eiro mēnesī pēc nodokļu samaksas.
5. reģistrā iekļauj personas, kas ir atbrīvotas no ieslodzījuma vietām.
6. reģistrā tiek iekļautas ģimenes, kurās ir trīs vai vairāk nepilngadīgi bērni.
7. reģistrā reģistrē tiem denacionalizēto māju īrniekus, kuru ienākumi atsevišķi dzīvojošai personai nepārsniedz 440 eiro, bet ģimenei – 360 eiro uz vienu cilvēku mēnesī.
8. reģistrs ietver personas, kas mitinās tādās pašvaldības dzīvojamās telpās, kuras atzītas par dzīvošanai nederīgām. Viņiem piedāvā īrēt dzīvojamo telpu ar istabu skaitu, kas līdzvērtīgs līdz šim īrētajai dzīvojamai telpai.
9. reģistrs ir „maiņas reģistrs”. Tajā iekļauj personas, kuras mitinās pašvaldības dzīvokļos un ir izteikušas vēlmi pārcelties uz mazāku dzīvojamo telpu vai telpu 1. stāvā, kas nepieciešama dēļ veselības stāvokļa.
10. reģistrā ir iekļautas personas, kuras pretendē uz pašvaldības palīdzību vispārējā kārtībā.
Cik ilgi nāksies gaidīt?
Gaidīšanas laiks dažādos reģistros atšķiras. Pēc tam, kad cilvēks, kurš vērsies pēc palīdzības, ir iekļauts attiecīgajā reģistrā, viņš rindas kārtībā saņem uzaicinājumu apskatīt ne vairāk kā trīs īrei piedāvātos telpu variantus un izvēlas dzīvošanai vienu no tiem. Piekrišana konkrētas dzīvojamās platības īrēšanai jānoformē rakstiski, aizpildot pieteikuma veidlapu Rīgas domes Mājokļu un vides departamenta Juridisko konsultāciju nodaļā. Balstoties uz šo pieteikumu, Rīgas domes Dzīvojamo telpu izīrēšanas komisija pieņem lēmumu par telpu nodošanu īrē, savukārt departamenta Dzīvokļu pārvalde sniedz rekomendāciju īres līguma noslēgšanai. Pēc tam līgums var tikt gan lauzts, gan pagarināts – ja īrnieks izpilda visus līguma nosacījumus un viņa sociālais un materiālais stāvoklis vēl aizvien ļauj saņemt palīdzību no pašvaldības dzīvokļa jautājuma risināšanā.
Īre sociālajā mājā – 6 centi par kvadrātmetru.
Pēc Rīgas domes Mājokļu un vides departamenta datiem līdz 2019. gada 1. aprīlim palīdzības saņemšanai dzīvokļa jautājuma risināšanā bija reģistrētas 3385 ģimenes vai personas (1077 no tām – denacionalizēto māju iedzīvotāji). 2018. gada 1. aprīlī bija reģistrētas 3414 ģimenes vai personas (no tām 1308 - denacionalizēto māju iedzīvotāji).
Pašlaik Rīgā ir 17 sociālās mājas ar 1596 dzīvokļiem, vēl 340 sociālo dzīvokļu atrodas pašvaldības ēkās vai privātās mājsaimniecībās. 2019. gada decembrī ekspluatācijai tiks nodots trīs sociālo dzīvojamo māju komplekss Mežrozīšu ielā 43. Tajā būs 218 sociālo dzīvokļu, labsajūtas centrs, Rīgas Sociālā dienesta teritoriālais centrs un Sociālā dienesta dienas centrs. Katru gadu no Rīgas pilsētas budžeta tiek piešķirti līdzekļi atsevišķu sociālo dzīvojamo māju atbrīvoto dzīvokļu kosmētiskajam remontam.
2018. gadā veikts kanalizācijas sistēmu remonts sociālajās mājās Gobas ielā 20 k-1, Ziepju ielā 13, Aglonas ielā 35 k-3, Mazajā Lubānas ielā 8, kā arī uzstādīts lifts sociālajā mājā Lubānas ielā 48.
Dzīvokļi sociālajās mājās tiek piešķirti cilvēkiem, kuri iekļauti 1. reģistrā. Sociālā dzīvokļa īres maksa ir tikai 6 centi par kvadrātmetru. Tas ir aptuveni desmit reizes lētāk, kā parastās pašvaldības mājās. Turklāt pašvaldība sedz daļu komunālo rēķinu – 25% no siltuma rēķina un 50% no rēķina par ūdeni un kanalizāciju. Līgums tiek noslēgts uz pusgadu un pēc tam var tikt pagarināts.
