Pēdējā laikā arvien biežāk dzirdam stāstus, ka kāda ģimene ir izvēlējusies brīvdienu māju laukos vai pat pārcēlusies uz dzīvi ārpus pilsētas, iegādājoties īpašumu laukos vai piepilsētā. Taču lauku īpašumi mēdz būt maldīgi pievilcīgi – iegādājoties lielus īpašumus vai īpašumus ar vēsturi, riskējam kļūt arī par finanšu ziņā ļoti ietilpīga investīciju projekta īpašniekiem.

Ar ekspertu drošāk
Iegādājoties jebkuru īpašumu – vai tas būtu dzīvoklis, privātmāja Rīgā vai laukos –, jāatceras, ka pirkuma summa nav vienīgais, ar ko jārēķinās. Būtiskākais ir apzināt, cik lielas investīcijas bez pirkuma summas vēl nepieciešamas, lai izraudzītajā mājoklī varētu sākt dzīvot. Lauku īpašumos noteikti jāpārbauda, piemēram, vai mājai netek jumts, vai ir visas nepieciešamās inženiertīklu komunikācijas un vai laika zobs nav sagrauzis kādu no nesošajām koka konstrukcijām. Jāuzsver, ka ar netrenētu aci to var arī nepamanīt, tāpēc vislabāk šādos gadījumos piesaistīt profesionālu būvekspertu, kurš spēs novērtēt ēkas tehnisko stāvokli un sastādīs nepieciešamo remontdarbu tāmi. Tas ir ļoti būtiski, jo nereti visu papildu izdevumu summa mājokļa remontam un labiekārtošanai, var būt līdzvērtīga paša īpašuma cenai.

Visa pamatā – pamati un komunikācijas
Lai arī sākotnēji var šķist, ka ēkai ir vajadzīgs tikai neliels remonts, pieredze rāda, ka tas nereti pārtop par nopietnu pārbūvi vai ēkas atjaunošanu. Tāpēc ļoti svarīgi apzināt, vai noskatītajam īpašumam ir visas vajadzīgās inženierkomunikācijas, jo to izbūve ir salīdzinoši dārga. Galvenais, lai īpašumam būtu ārējā elektroapgāde ar atbilstošu jaudu. Nākamā būtiskā lieta ir pārliecināties par ēkas pamatu stāvokli, jo bieži vien lauku viensētām pamati būvēti, izmantojot laukakmeņus ar vāju saistvielu, kura gadu gaitā ir zaudējusi savu funkciju. Šo gan vislabāk spēs novērtēt būveksperts, taču tas neliedz par šo jautājumu iztaujāt līdzšinējo īpašnieku.

Kas lācītim vēderā?
Domājot par ēkas iekšdarbiem, visprecīzākā aina būs redzama, atsedzot konstrukcijas − grīdu, pārseguma, sienu vai jumta. Arī mainot logus, var atklāties, ka ir bojātas ēkas nesošās konstrukcijas. Tas nozīmē, ka būs nepieciešams veikt ēkas konstrukciju pārbūves darbus, kam savukārt vajadzīgs tehniskais projekts un būvatļauja. Finansiāli ēkas atjaunošana var būt pat divas reizes dārgāka nekā vienkārši remonts. Tāpēc ir vērts sīki izpētīt ēkas tehnisko stāvokli, lai nesanāk nopirkt kaķi maisā.

Vai māja tur siltumu?
Lauku ēkas visbiežāk nav pienācīgi nosiltinātas, un ar šīm izmaksām reti kurš rēķinās, pirms ēkas remontdarbu uzsākšanas. Taču pēc pieredzes redzam, ka lauku ēku fasādes ir jāsiltina, īpaši koka ēkām, lai nodrošinātu pēc iespējas mazākus siltuma zudumus. Nereti stāvbūves ir siltinātas ar sūnām, kuras gadu laikā starpsienā ir sasēdušās un praktiski vairs nepilda nekādu siltinājuma funkciju. Guļbūvēm, iespējams, baļķos radušās papildu spraugas, kuras arī būs jāaizdara. Ja ēkai ir augstie bēniņi, tad reti kad ir siltināts pirmā stāva pārsegums – bēniņos uz grīdas ir jābūt vismaz 20 cm biezam siltinājumam. Pretējā gadījumā būs lieli siltuma zudumi, kas ietekmēs apkures izmaksas un dzīvošanas komfortu.

Pārbaudiet dūmvadus!
Tāpat lauku apvidū ir ierobežotas iespējas variēt ar apkures veidiem, un visbiežāk ir izbūvētas ar malku kurināmas krāsnis. Tās arī rūpīgi jānovērtē – vai nav izdegusi krāns iekšpuse. Veicot izpēti, var atklāties, ka tā pat ir sabrukusi. Īpaša uzmanība jāpievērš dūmenim, jo bieži vien to kvalitāte ir apšaubāma un nepieciešams veikt pārbūves darbus. Nolietots vai nepareizi izbūvēts skurstenis var radīt ugunsbīstamību, līdz ar to apdraudēt jūsu un apkārtējo drošību.

Ceļi ziemā
Iegādājoties īpašumu ārpus pilsētas, svarīgi saprast, kādus ceļu uzturēšanas darbus veic vietējā pašvaldība un attiecīgi ar kādiem braukšanas apstākļiem būs jārēķinās sliktos laikapstākļos. Piemēram, vai ziemā ceļi tiek tīrīti, bet vasarā greiderēti? Sākotnēji tas var šķist nebūtiski, taču, ikdienā braukājot no un uz darbu vai arī tikai brīvdienās viesojoties savā īpašumā, jums līdz tam būs arī kaut kā jātiek, un tad tas vairs nešķitīs mazsvarīgi.

Novērtē zemes gabalu
Lauku īpašumi bieži vien tiek pārdoti ar lielām piegulošām zemes platībām, taču te jāņem vērā – ja zemes ir daudz un neesat paredzējuši to visu izmantot, tas var nelietderīgi sadārdzināt pirkuma summu. Savukārt, ja apkārt esošā platība iekļauj arī apsaimniekojamu mežu, tas īpašuma vērtību vairo pozitīvā ziņā, jo jums būs iespēja to apsaimniekot. Arī saimniecības ēkas un pagrabs ir papildu vērtība, kas lieti noder īpašuma ekspluatācijā. Tāpat iekopta apkārtne vai augļu dārzs ir vērtējams kā īpašuma cenas paaugstinošs faktors, jo ietekmē apkārtnes ainavu, taču tieši ieguldītie līdzekļi ainavas labiekārtošanā neatmaksāsies.

Kopumā ikvienam, kurš lolo sapni par īpašumu ārpus pilsētas, rūpīgi jāizvērtē visi ieguldījumi, ko prasa lauku māja, un jārēķinās ar starpību, kas veidojas starp iegādes un remonta izmaksām un to cenu, par kādu šo īpašumu vajadzības gadījumā varētu pārdot. Tas noteiks, cik lielu līdzfinansējumu noskatītā īpašuma iegādē varēs piešķirt banka un cik lieli ieguldījumi būs nepieciešami pašam.

Normunds Dūcis, Gatis Pūcītis, Swedbank