Salīdzinot ar situāciju pirms vairākiem gadiem, pašlaik īrnieku tiesību aizsardzība ir krietni uzlabojusies, Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēdē secināja dažādu institūciju pārstāvji un deputāti. Lai līdz galam sakārtotu un līdzsvarotu īrnieku un māju vai dzīvokļu īpašnieku attiecību jautājumus, Saeimā tiek gaidīts Ekonomikas ministrijas izstrādātais Dzīvojamo telpu īres likumprojekts, kas būs jauns regulējums īres tirgū.
Saeimas komisija pēdējā laikā vairs nav saņēmusi sūdzības par kliedzošiem īrnieku tiesību pārkāpumiem, kādi pārsvarā notika ap 2014. gadu, kad nereti īrnieki bez tiesas sprieduma patvaļīgi tika izlikti no dzīvokļa vai arī ziemā atstāti bez siltuma un komunālajiem pakalpojumiem, sēdē teica komisijas priekšsēdētāja Inese Laizāne. Taču situācijas, kad tiek aizskartas īrnieku tiesības, joprojām ir.
Arī Tiesībsarga biroja pārstāve Ieva Arklone apliecināja, ka pēdējos gados ir sarucis saņemto iesniegumu skaits par iespējamu izīrētāju patvaļu. "Tāda situācija, kāda bija 2014. un 2015. gadā, vairs nav. 2017. gadā vidēji saņēmām 7–10 iesniegumus. Pēc Īres valdes lūguma pērn Iekšlietu ministrijai lūdzām arī aktivizēt Valsts policijas izstrādātās vadlīnijas, kā rīkoties īrnieku un izīrētāju konfliktu gadījumos. Mums nav informācijas, ka policija nedarbotos šo vadlīniju ietvaros."
Nav tā, ka radikāli krities ierosināto lietu skaits
Iekšlietu ministrijas parlamentārā sekretāre Evika Siliņa skaidroja, ka policija 2014. gadā saskārās ar vairākiem "asiem gadījumiem", kuru rezultātā Valsts policija kopā ar ministriju izstrādāja vadlīnijas, kā policistiem rīkoties īrnieku un izīrētāju konfliktu situācijās. "Galvenais bija, kā rīkoties, ja īrnieks patvarīgi tiek izlikts no telpām," teica E. Siliņa. "Vienkārši sakot: ja nav tiesas sprieduma, cilvēks nevar tikt izlikts uz ielas. Bet, ja tāda situācija tomēr ir radusies, Valsts policija savas kompetences robežās, nelaužot dzīvokli, kontaktējas gan ar cilvēku, lai viņš var paņemt mantas, gan ierosina administratīvo pārkāpumu lietu, gan kriminālprocesu."
Tomēr, kā liecina ministrijas dati, par skaļiem gadījumiem ziņu vairs neesot, bet nevarētu teikt, ka ir radikāli krities ierosināto lietu skaits.
Pēc Latvijas administratīvo pārkāpumu kodeksa (LAPK) 150.2 panta, kas nosaka atbildību par izvairīšanos no dzīvojamās mājas uzturēšanas, 2014. gadā bija noformēti 33 protokoli, pērn – 29, bet šogad līdz 19. februārim – jau divi. Savukārt pēc LAPK 150.3 panta, kas nosaka sodus par pamatpakalpojumu nesniegšanu īrniekam, 2014. gadā noformēti 90 protokoli, bet pērn – 53.
"Par skaļiem gadījumiem ziņu vairs neesot, bet nevarētu teikt, ka ir radikāli krities ierosināto lietu skaits."
Pēc LAPK 176. panta, kas nosaka sodus par patvarību, proti, kādas darbības izdarīšanu patvaļīgi, apejot likumā noteikto kārtību, 2014. gadā noformēti 59 protokoli, 2017. gadā – 52, bet šogad – jau deviņi.
Iekšlietu ministrijas statistika liecina, ka no 2014. gada līdz šī gada 19. februārim pēc Krimināllikuma 143. panta, kas nosaka sodus personas mājokļa neaizskaramības pārkāpšanas gadījumā, uzsākti 1393 kriminālprocesi, no tiem izbeigti 154, uz tiesu nosūtīti 202 un 21 personai piemērots priekšraksts par sodu.
Savukārt pēc Krimināllikuma 279. panta, kas nosaka sodus par kādas darbības izdarīšanu patvaļīgi, apejot normatīvajā aktā noteikto kārtību, sākti 707 kriminālprocesi, no tiem izbeigti 149, uz tiesu nosūtīti 15, bet divām personām piemērots priekšraksts par sodu.
Cer uz Dzīvojamo telpu īres likumprojektu
E. Siliņa norādīja, ka īrnieku un īpašnieku konfliktu risināšana ir gara un sarežģīta, un atgādināja, ka savulaik tika virzīti grozījumi Civilprocesa likumā. Bet toreiz, apspriežoties ar Tieslietu ministriju (TM) un citām iesaistītajām institūcijām, tika norādīts, ka grozījumi vairāk aizstāv izīrētāja tiesības un nav pats efektīvākais veids, kā risināt strīda situācijas. TM ieskatā, nebija pietiekami sabalansētas intereses starp izīrētāju un īrnieku un tiesības uz nekustamā īpašuma aizsardzību un īres tiesībām.
"Tāpēc uzslavējams, ka ir tapis Dzīvojamo telpu īres likumprojekts, kas aptver visus līdz šim konstatētos problēmjautājumus," tā E. Siliņa. "Tolaik centāmies atrisināt situāciju, ko darīt, ja cilvēki tiek izlikti uz ielas, kāds būtu pagaidu risinājums, jo policija viņus nevar nekur izmitināt. Toreiz bija doma sadarboties ar pašvaldībām. Jaunais likumprojekts zināmā mērā šo situāciju risina. Tiesa, esam iesnieguši iebildumus par likumprojektu, jo līdz galam nav skaidra situācija saistībā ar īrnieku izlikšanu. Ja atceraties, bieži vien strīds bija par to, vai cilvēkam ir vai nav īres līgums. Patlaban tāds ir iespējams arī mutiski, bet jaunais Dzīvojamo telpu īres likumprojekts paredz visus līgumus reģistrēt zemesgrāmatā."
"Īrnieku patvaļīga izlikšana no dzīvokļa vai pamatpakalpojumu atslēgšana ir gājusi mazumā."
Arī Ģenerālprokuratūras Personu un valsts tiesību aizsardzības departamenta prokurors Gints Bērziņš uzsvēra, ka patvaļīga izlikšana no dzīvokļa vai pamatpakalpojumu atslēgšana ir gājusi mazumā, izstrādātās Valsts policijas vadlīnijas darbojas. "Vislielākās problēmas ir ar denacionalizēto māju īrniekiem. Problēma ir abpusēja, jo joprojām spēkā ir beztermiņa īres līgumi, kuros paredzētie maksājumi bieži vien ir smieklīgi. Var saprast arī īpašniekus," tā G. Bērziņš.
Viņš uzsvēra, ka jaunajā Dzīvojamo telpu īres likumprojektā ir saglabāti sodi par pamatpakalpojumu nesniegšanu dzīvojamās telpas īrniekam. Prokuratūra iestājas, ka tādiem ir jābūt, jo jaunais īres likums simtprocentīgi neizslēgs šādus gadījumus. Arī Ģenerālprokuratūra ļoti cer, ka jaunais Dzīvojamo telpu īres likumprojekts īrnieku un izīrētāju attiecības sakārtos.
Kā komisijas sēdē izteicās Ekonomikas ministrijas Mājokļu politikas departamenta direktors Mārtiņš Auders, Dzīvojamo telpu īres likumprojekts Ministru kabinetā varētu tikt skatīts marta pirmajā pusē un pēc tam tas tiktu iesniegts Saeimā. LV portāls publikācijā "Ko paredz jaunais dzīvojamo telpu īres likumprojekts" jau rakstīja, ka likumprojekts varētu aizstāt veco, 1993. gadā pieņemto likumu "Par dzīvojamo telpu īri" un sekmētu iedzīvotājiem finansiāli pieejamu īres dzīvokļu izveidi un investīcijas īres namu sektorā, kā arī piedāvātu jaunu risinājumu līdzšinējiem garajiem tiesvedības procesiem.
Kliedzošs gadījums
Kliedzošu gadījumu, kāds notika 2013. gadā, Saeimas komisijas sēdē aprakstīja īrnieku puses pārstāvis Normunds Šīrins. Viņš klāstīja, ka ar tiesu izpildītāja palīdzību tika izvērsts "terors" pret dzīvokļa īrniekiem, kuru vidū bija arī četrgadīgs bērns. Telpās visu laiku uzturējās divi apsardzes firmas pārstāvji. Terors ilga 28 dienas, līdz mājas īpašnieks rekonstrukcijas nolūkos izcēla logus un īrnieki bija spiesti dzīvokli pamest. Policija par šo gadījumu ierosināja krimināllietu.
Apkopojot Saeimas komisijas sēdē klātesošo amatpersonu sacīto, I. Laizāne un G. Bērziņš īrnieku puses pārstāvim apliecināja, ka pašreiz šādas situācijas vairs nevarētu rasties.
Uz deputāta Borisa Cileviča jautājumu, vai tiesu izpildītāji joprojām piedalās nelikumīgās darbībās, t.i., darbojas bez tiesas lēmuma, G. Bērziņš atbildēja, ka "pēdējo divu gadu laikā nav konstatēti gadījumi, kad tiesu izpildītāji būtu iesaistījušies šāda veida darbībās".
Savukārt Tiesībsarga biroja pārstāve I. Arklone gan zināja teikt, ja pirms pusotra gada bija diezgan kliedzošs gadījums Uzvaras bulvārī 3, Rīgā. Pie ievešanas valdījumā tika izlikts īrnieks un tika veiktas patvarīgas darbības, kuru rezultātā tiesu izpildītājs tika atstādināts no amata.
Inese Helmane