Parasti, darījuma noslēgšanai ir nepieciešama laulātā piekrišana.
Lieta ir tāda, ka neatkarīgi, uz kā vārda tika piereģistrēts īpašums, ja tas ir iegādāts laulības laikā, tad tā pieder abiem laulātajiem vienādās daļās. Nevis vienam, bet abiem. Tādēļ arī pārdodot, dāvinot, vai veicot jebkādu citu darījumu, laulātā piekrišana ir vajadzīga.
Starp citu, par šķiršanos. Nav runa par laulāto savstarpējām attiecībām – vai viņi dzīvo kopā vai atsevišķi. Mēs runājam tikai par dokumentiem. Pat tad, ja jūs jau divdesmit gadus nedzīvojat kopā un jums pat nav ne jausmas, kur mīt jūsu kādreizējā „pusīte”, bet jūs vēl joprojām neesat oficiāli šķīrušies, esiet tik laipni un uzaiciniet laulāto uz darījuma noslēgšanu, lai dotu savu piekrišanu. Nav laulātā – nav darījuma.

Bet, pieņemsim, jūs esat šķīrušies. Vai tiesas spriedumā ir ierakstīts tas, ka īpašums ir sadalīts un laulātajiem nav pretenziju vienam pret otru? Vai pirms jūsu šķiršanās bija stājies spēkā likums, kas nosaka, ka nepieciešams novērst visus ar īpašumu saistītos strīdus pirms laulības šķiršanas procesa vai tā laikā? Ja jā, tad visdrīzāk īpašums jau ir sadalīts jūsu starpā. Bet, ja nav? Tādā gadījumā, lūdzu, nodrošiniet sava „bijušā” vai „bijušās” piekrišanu!
Ja jūs par to nezināt un neesat laikus parūpējušies, tad darījuma nebūs.
Būs tikai vilšanās.
Protams, paredzēt un aprakstīt visas iespējamās kļūdas, gan papīros, gan cilvēciskās, nav iespējams. Tādēļ no sirds iesaku, lai jūsu dokumentus apskata profesionāļi, un vislabāk, lai to izdara jau laicīgi, lai, atnākot pie notāra, varētu parakstīt līgumu un saņemt savu naudu, nevis pazaudēt laiku un saņemt pircēja atteikumu.