Es jau 30 gadus strādāju ar klientiem, bet nekad neesmu satikusi cilvēku, kurš neuztraucētos, ja runa ir par nekustamo īpašumu pirkumu vai pārdošanu.
Tas ir saprotams. Nu jau tik dārga pirkuma. Ne katru dienu veic.
Reizēm internetā var atrast video, kur cilvēki glābj dzīvnieku, kas iekļuvis bedrē. Nesen gandrīz raudāju, skatoties, kā glābj sloniņu, bet mamma-slonīte no satraukuma pēkšņi zaudēja samaņu. Par laimi visus izglāba.
Vakar nolēmu uz notāru doties kājām. Pastaigāties. Un uzdūros ēkai, kas man atgādināja skolotāju. Vecu matemātikas skolotāju – Aronu Solomonoviču. Kādreiz, pirms daudziem gadiem, desmitajā klasē es ar viņu gatavojos eksāmeniem institūtā. Atnācu pie viņa mājās, uz divistabu Hruščovkas dzīvokli Pārdaugavas rajonā.
Nu lūk, šodien dokumenti dosies uz tiesu. Visas mēģinājumi mierīgi atrisināt domstarpības nav vainagojušās ar panākumiem.
Tas nozīmē, ka abām pusēm pieaug zaudējumi. Zaudējumi naudas, laika, bet dažiem pat reputācijas ziņā.
Spriežiet paši, lieta bija tāda.
Māte nomira.
Veciņa, kas darīt, tāda ir dzīve.
Pēc mātes palika dzīvoklis. Mantinieki – atraitnis un meita saņēma savas daļas: vīrietis – ¾ dzīvokļa daļu, bet meita – tikai ¼.
Nekustamā īpašuma aģentūrai EKOCENTRS šodien ir dzimšanas diena!
Tieši pirms 25 gadiem tālajā jau 1998. gadā atvēru kompāniju un nosaucu to sev par godu -Jeļenas Kordževas centrs – EKOCENTRS.
Cilvēkam 25 gadi ir tikai dzīves sākums. Bet kompānijai – jau solīds vecums. Ar ko tad mēs esam nodarbojušies visus šos gadus?
Jau no paša sākuma sākām nodarboties ar nekustamo īpašumu darījumiem.
Es zinu, jā nav labi, nav pareizi, nav politkorekti nosaukumā ievadīt tabuētas ķermeņa daļas. Bet ko darīt, ja nevienu citu vārdu viscītīgākajā variantu meklējumā nevarēju atrast? Nu, dibens ar rokturi un viss! Liekuļi var riebumā sakniebt lūpas un tālāk nelasīt.
- Pie jums apmeklētāja. Ļoti grib satikties ar jums personīgi.
Durvīs parādās jauna sieviete, kuras seja man šķiet nu ļoti pazīstama, taču nespēju atcerēties, kas viņa ir.
- Labdien! Jūs laikam mani neatceraties. Esmu Viktorija.
Jā, 16 gadu laikā, kuri ir pagājuši kopš mūsu pēdējās tikšanās reizes, precīzāk sakot, kopš pēdējā darījuma, izstīdzējusī pusaudze ir stipri mainījusies. Lūk, kādēļ es uzreiz jaunajā sievietē neatpazinu kādreizējo meiteni!
Brīžiem rodas jautājums: kāpēc jāmaksā rieltoram? Var taču arī patstāvīgi pārveikt darījumu. Apskatīt dokumentus, iedziļināties to jēgā un tad saņemt savu naudu par pārdoto nekustamo īpašumu.
Ja viss būtu tik vienkārši, tad cilvēki nezaudētu naudu, cenšoties patstāvīgi tikt galā ar pieredzējuša nekustamā īpašuma rieltora vai māklera darbu. Vai tad nevar patstāvīgi kāpt uz takas ar vārdiem: “Vai esmu kāds dunduks? Ar dokumentiem netikšu galā?”
Atsevišķām Rīgas iedzīvotāju kategorijām ir atvieglojumi, maksājot zemes vai ēkas nodokli līdz 90% apjomā. Tie ir invalīdi, ģimenes ar bērniem, pensionāri, maznodrošinātie, māju ar siltinātām fasādēm īpašnieki.
Rīgas domes Finanšu un administrācijas lietu komiteja izveidojusi jaunas atvieglotāju kategorijas. Turklāt visi vecie atvieglojumi saglabājas. Jaunā atvieglojumu piešķiršanas kārtība vēl jāapstiprina Rīgas domei un pēc tam jāsaņem apstiprinājums Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā.
Jauni atvieglojumi paredzēti:
“Barons ir viduslaiku feodālās Rietumeiropas persona, liels ietekmīgs muižnieks vai feodāls.” (Vikipēdija)
Latvijā baroni joprojām pastāv. Un tie joprojām ietekmē dzīvi valstī. Tos sauc par “zemes baroniem”.
Mēs nerunāsim par laulības sabrukuma iemesliem, bet parunāsim par šķiršanās sekām. Ar uzvārdiem viss ir skaidrs: sieviete paņēma vīra uzvārdu, bet pēc šķiršanās vai atstāja to, vai izmainīja atpakaļ uz meitas uzvārdu. Bet kā būt ar īpašumu?
Rīga dibināta pirms vairāk nekā 800 gadiem. Daudzas no tās ēkām ir vairāk viena simta gadu vecumā. Tikai pēdēja gadsimta laikā Rīga bija izrotāta ar tādu izcilu arhitektu kā Konstantīns Pēkšēns, Mihails Eizenšteins, Ernests Štālbergs, ēkām. Šīs ēkas joprojām priecē rīdziniekus ar savu skaistumu.
Padomju laikā par ēku skaistuma īpaši nedomāja. Vajadzēja būvēt daudz un vēlams lēti. Tā parādījās “padomju” laika sērijveida mājas.
No 1. maija nomas tirgū Latvijā sāka darboties jauns likums.
Pirms ilgiem gadiem iznomātāji saskārās ar situāciju, kad nomnieks vienkārši pārstāja apmaksāt īrēto nekustamo īpašumu. Vai pēc nomas līguma termiņa beigām nesteidzās atbrīvot nomātās telpas. Tiesas par tādām lietām varēja ilgt gadiem ilgi.
Jautājums nav dīks.
Vecāku mīlestība ir svēta!
Man nemaz nav smieklīgi. Tas ir brīnišķīgi, kad mamma mīl savus bērnus. Bet kāpēc vienu bērnu vairāk, bet citu – mazāk?
Pie mums vērsās viena dāma gados, viņu šantažē brālis. Brālis arī desmit gadus vecs un no īsām biksēm viņš jau sen bija uzaudzis. Tātad viņš sarūgtina māsu nevis muļķības dēļ, bet ar nolūku.
Pirmā sieviete bija izgatavota no pasūtītāja materiāla.
Kādas var būt pretenzijas?
Man iezvanījās telefons.
Gandrīz kā Korneja Čukovska pasakā.
Tiesa, tālāk viss bija citādi:
Internets zina atbildi uz visiem jautājumiem. Pēc pieprasījuma izkrīt vietņu daudzums, kurā detalizēti tiek aprakstīts, ka zilonis ir jāēd pa daļām.
Nelaime ir tāda, ka ar konkrētu ziloni ne vienmēr ir skaidrs, kā to dalīt. Un ne vienmēr var redzēt, ka tas ir zilonis, nevis kaut kas cits.
Mans klients to nepazina. Tieši tāpēc viņš kļuva par klientu.
Kad kaut kas notiek vienu reizi, tā ir nejaušība. Kad atkārtojas – tā ir tendence. Bet, ja notiek periodiski, tad ir laiks spert soļus.
Tikai vakar vakarā pie manis vērsās divi klienti. Drīzāk viņi nav pilnvērtīgi klienti – Ta sir klientu atliekas. Un tas, kas atlicis, vēlēja brīnumu. Vēlēja laimīgas atbrīvošanās no “pēkšņas”, “piepešas” un “nav zinamas no kurienes” nepieciešamības maksāt (!) ienākuma nodokļi no nekustamā īpašuma pārdošanas.
Dažreiz, lai likums nokļūtu godīgā cilvēka pusē, ir nepieciešams sabiedrības sašutums.
Gandrīz visi bija dzirdējuši stāstu par to, kā mākslinieks Aivars Vilipsons likumīgi iegādājies dzīvokli un kas no tā iznācis.
Pēkšņi noskaidrojās, ka dzīvoklim ir krimināla pēdas nospiedums, kas tai seko jau 10 gadus.
«Parādi jādara valsts mērogā,
citādi tie ir jāmaksā»
Don-Aminado
(krievu dzejnieks-satīriķis,
memuārists, advokāts, 1888 – 1957)
Tu vienmēr riskē, kad izlēmi uzticēties. citāts no seriāla “Klīnika” (Scrubs)
Pilnvara ir rakstveida dokuments, kas deleģē tiesības vienai personai pārstāvēt citas personas intereses trešajām personām.
Ir vairāku veidu pilnvaras:
1. pēc noformēšanas veida:
- vienkāršā rakstiskā formātā;
- notariāli apliecināta;
Izvērtēsim pārdošanas iespējas un piedāvāsim sadarbības variantus.
JAUTĀJUMS: Labdien, lūdzu, palīdziet tikt skaidrībā ar tekošo situāciju - māte ir vienīgā dzīvokļa īpašniece, ir 3 tiešie mantinieki (bērni). Māte vēlas noformēt dokumentus uz vienu no dēliem, lai c...
Lasīt vairāk
JAUTĀJUMS1: Nopirku dzīvokli,kā izrādījās kopā ar vientiļu omīti, kurai ir vēl padomju laika pieraksts.Privatizācijas tiesības viņa atdevusi trešajai personai. Īpašnieki dzīvoklim ir mainījušies va...
Lasīt vairāk
JAUTĀJUMS: Labdien. Varbūt Jūs varat man palīdzēt? Mans paziņa (Latvijas pilsonis) šobrīd dzīvo Vācijā. Palūdza viņam aizdot 5000 EURO. Solīja atdot ar procentiem. Uzrakstīja parādzīme, pase...
Lasīt vairāk
