MĒS ESAM NEKUSTAMĀ ĪPAŠUMA EKSPERTI

Mūsu mērķis: palīdzēt cilvēkiem atrast optimālus risinājumus dzīvei un biznesam  ar nekustamā īpašuma pirkšanu / pārdošanu / nomas palīdzību.
Mūsu produkts: pilnībā noslēgts juridiski nevainojams darījums ar maksimālu labumu klientam.

MĒS ESAM NEKUSTAMĀ ĪPAŠUMA EKSPERTI

Izplatītākās krāpniecības shēmas Latvijas nekustamo īpašumu tirgū

Latvijas nekustamo īpašumu darījumu asociācija LANĪDA sadarbībā ar Valsts policijas Galvenās Kriminālpolicijas pārvaldes Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldi organizēja semināru, kurā nekustamo īpašumu aģentiem bija iespēja uzzināt aktualitātes krāpšanas ar nekustamo īpašumu apkarošanā, kā arī iegūt noderīgus padomus, kā izvairīties no krāpniekiem, kādus paņēmienus tie izmanto, lai no cilvēkiem izkrāptu nekustamo īpašumu un kam pievērst uzmanību, noslēdzot NĪ darījumus, lai nenonāktu līdz policijai un situācijai, kad tiek veiktas pārbaudes un ierosināti kriminālprocesi par krāpšanu.

Valsts policija apkopo vispārējo statistiku par noziedzību Latvijā (TOP 1 noziegums ir zādzības), īpaši neizdalot jomu - krāpšana, tāpēc eksperti bija apkopojuši datus: par krāpšanu un krāpšanu, kas izdarīta grupā un lielos apmēros. Šajos datos ietilpst gan krāpšana ar nekustamajiem īpašumiem, gan arī cita veida krāpšana (piem., ES fondu naudas izkrāpšana, biznesa partneru krāpšana utt.). Pērn par krāpšanu kopumā ticis ierosināts 121 kriminālprocess, bet katrā no šiem procesiem var būt vairākas epizodes jeb noziedzīgie nodarījumi (piem., tiek izkrāpti vairāki īpašumi), un kopumā ierosinātajos kriminālprocesos fiksēta 131 epizode. Lielākais skaits krāpšanu reģistrēts Rīgā un tās reģionā, kad pārsvarā tiek izkrāpti īpašumi (dzīvokļi, mājas), bet tālāk no galvaspilsētas – krāpniecība ar tehniku, lauksaimniecības un mežu zemēm.

Kā notiek nekustamo īpašumu izkrāpšana?

Iepazīstinot ar pēdējiem gadījumiem krāpšanā ar NĪ, eksperti uzsvēra, ka viss apkopojums ir ņemts no reālām lietām, reāliem gadījumiem, kas ir notikuši.

Krāpnieki izmanto viltotus zvērināta notāra īpašuma tiesību iegūšanas dokumentus ar atpakaļejošu datumu (nostiprinājuma lūgumu, pirkuma vai dāvinājuma līgumu vai arī privātu testamentu bez notāra apstiprinājuma), kas tiek iesniegti Zemesgrāmatā. Ir konstatēts, ka šādos gadījumos galvenokārt tiek izkrāpti valstij piekritīgi NĪ, kas pēc īpašnieka nāves, kuram nav neviena radinieka, kas īpašumu var mantot, palikuši neapdzīvoti. Tad pēkšņi uzrodas „radinieki”, un ar atpakaļejošu datumu tiek uztaisīti viltoti īpašuma tiesību iegūšanas dokumenti. Līdz ar to īpašums nonāk krāpnieku rokās.
Kredītņēmēju maldināšana. Kredītņēmējiem pie kredīta izsniegšanas mutiski tiek izskaidrots, ka kredīta ņēmējs var kavēt procentu maksājumu līdz 60 dienām, lai gan līgumā rakstiski ir paredzētas tikai 30 dienas. Kredītņēmējam nokavējot kredīta samaksas termiņu par vairāk nekā 30 dienām, kredīta devējs realizē saistības bezstrīdus piespiedu izpildi, realizējot kredītņēmēja ieķīlāto NĪ. Šāda shēma galvenokārt tiek realizēta, kad kredīta ņēmējs jau ir būtiski sedzis kredītsaistību apmēru vai ķīlas vērtība būtiski pārsniedz izsniegtā kredīta apmēru.
Nekustamā īpašuma atsavināšana uz pilnvaras pamata. Pilnvarnieks ļaunprātīgi izmanto pilnvaras devēja izsniegto pilnvaru pretēji pilnvardevēja interesēm, vai arī iegūst pilnvaru, piedāvājot „bonusus”. Uzdodoties par palīdzības organizāciju (fondu) darbiniekiem, piedāvā materiālu atbalstu dzīves apstākļu uzlabošanai vientuļiem, viegli ietekmējamiem cilvēkiem un ar viltu iegūst tiesības (pilnvaras) rīkoties ar īpašumu, kā rezultātā vēlāk īpašums tiek atsavināts.
Nomainītais līgums: maldinot personas ar zemu izglītības līmeni, kuras ir nonākušas materiālās grūtībās, pie darījuma slēgšanas par slēdzamā līguma saturu (piem., persona uzskata, ka slēdz uzturlīgumu, bet patiesībā noslēdz īpašuma pirkuma/pārdevuma līgumu). Abos pēdējos gadījumos tiek izmantoti privātie dokumenti nevis notariālā akta forma.
Konstatētie gadījumi liecina, ka krāpnieki nestrādā vieni paši, tā ir krāpnieku-personu ķēde no pirmās personas līdz labticīgam īpašuma ieguvējam, un katram šajā ķēdē ir iedalīta konkrēta loma: viens atrod īpašumu, otrs vilto dokumentus, trešais iet un tos paraksta, ceturtais saņem naudu, vēl cits meklē jaunus īpašniekus utt. Speciālists minēja, ka ir bijuši gadījumi, kad jau lietvedībā esošu, arestētu, dzīvokli pēc neilga laika jau cita grupa mēģina atkal pārdot ar jaunu shēmu palīdzību.

Informācija par šādiem īpašumiem, kurus iekāro noziedznieki, nonāk no namu pārvaldniekiem, apsaimniekotājiem, diemžēl iesaistīti bijuši arī iecirkņu inspektori-policisti, sociālie darbinieki, notāri, ir bijušas aizdomas arī par ģimenes ārstiem un aprūpētājiem - sociāliem darbiniekiem. Pašlaik ir izveidojusies laba sadarbība ar Zemesgrāmatas tiesnešiem un notāriem, kas aktīvi ziņo par aizdomīgiem darījumiem. Daudz lietu ir izdevies atklāt tieši pateicoties viņiem, jo persona, kura cenšas izkrāpt īpašumu, nemaz netiek līdz Zemesgrāmatai, un tiek aizturēta tās nodaļā, jo tiesnešiem ir pietiekami daudz informācijas par riskiem, uz kuriem vērst uzmanību.

Kā nenokļūt krāpnieku nagos?

Agrāk krāpnieki vēroja, meklēja, pierunāja cilvēkus parakstīt dokumentus, tagad cilvēki vairs nav tik lētticīgi. Ko darīt, lai netiktu iesaistītam krāpnieciskajā darījumā? Kā pārliecināties, vai īpašums cilvēkam pieder likumīgi? Obligāti jāpārbauda personas dokumentus un jāpievērš uzmanība dokumentiem, ko tie uzrāda. Bieži tiek uzģenerēti mākslīgi dokumenti un īpašumu palaiž pa ķēdīti, un pārdod pirmajam pircējam.

Viena no iespējamās NĪ krāpšanas pazīmēm varētu būt tā cena. Šādi darījumi notiek zibenīgi, ķēdei jābūt ātrai un īsai, un īpašums tiek realizēts nedēļā vai divās. Nereti krāpnieki negodīgo darījumu vēlas noslēgt pēc iespējas ātrāk - tādēļ darījums var tikt mākslīgi steidzināts, nosakot aizdomīgi izdevīgu pārdošanas cenu.

Vēl viena aizdomīga pazīme būs vēlme kārtot darījumu bez notāra iesaistes, kā arī uzrādīt dokumentus, kas nav notariāli apstiprināti. Tādēļ nav ieteicams steigties ar darījumu, bet gan labāk iepriekš pārliecināties par tā likumību. Tāpat, lai izvairītos no krāpnieciskām situācijām, labāk jau savlaicīgi parūpēties par sava īpašuma pēctecību, sakārtojot dokumentus.

Gan mazi dzīvoklīši, gan miljonus vērti apartamenti

Lielāko tiesu tiek runāts par lētu, nelielu īpašumu, izkrāpšanas praksi, bet ir arī gadījumi, kad notiek apjomīgāku īpašumu izkrāpšana. Bieži vien šādu namīpašumu īpašnieki atrodas ārzemēs, tāpēc būtu rūpīgi jāizpēta, uz kādu pilnvaru pamata pēkšņi uzrodas kādi izīrētāji vai apsaimniekotāji. Ir arī tādi gadījumi, kad īpašnieks atbrauc uz Latviju un brīnās, ka namīpašums jau ir iztirgots.

Tendences un krāpniecības metodes saglabājas tās pašas, vai tiek izkrāpts tipveida dzīvoklītis Imantā vai arī dārgi apartamenti Klusajā centrā. Tomēr krāpnieki izvairās veidot shēmas ar superdārgu ekskluzīvu īpašumu, jo šādu īpašumu tirgus nav liels.

Vissarežģītākais jautājums – kas notiek ar īpašumiem, kuri tiek konstatēti un arestēti krāpšanas procesā? Skaidrs, ka policija neveic šādu īpašumu pārdošanu. Šobrīd varot piemērot jaunos Krimināllikuma grozījumus: pieņemot, ja dzīvoklis iegūts noziedzīgi un tam nav īpašnieka, tas tiek atzīts par noziedzīgi iegūtu mantu, un tiesa tam uzliek arestu. Policijai vairs nav jāpierāda, ka tas ir iegūts krāpšanas rezultātā, ja neviens nevar pamatot tā izcelsmi. Tas pats attiecas arī uz noziedzīgi iegūtiem līdzekļiem, banku kontiem utt. Ja neviens nevar pamatot legālu izcelsmi, likums ļauj to ieskaitīt valsts budžetā.

Iespējamie problēmas risinājumi

Lai mazinātu riskus, kas saistīti ar viltotu un īpašnieka gribai neatbilstošu dokumentu iesniegšanu Zemesgrāmatā, portālā www.zemesgrāmata.lv bezmaksas ir pieejams tehnisks līdzeklis, kas katram ļauj būt informētam par darbībām, kas veiktas zemesgrāmatā saistībā ar nekustamo īpašumu. Piesakot pakalpojumu par sava īpašuma uzraudzību, īpašnieks nekavējoties saņem paziņojumus savā e-pastā, ja par konkrēto īpašumu ir iesniegts reģistrēšanai jebkāds nostiprinājuma lūgums. Zemesgrāmata nostiprinājuma lūgumu izskata 10 dienu laikā. Visbiežāk krāpnieki īpašumu uzreiz pārdod tālāk vai ieķīlā. Nekavējoties uzzinot par iesniegto nostiprinājuma lūgumu, ir iespēja novērst konkrētā darījuma reģistrēšanu.

Jaunie trendi

Ir arī citi, pašlaik aktuāli krāpšanas veidi. Pēdējā laikā konstatēts, ka krāpnieki maina legālu firmu rekvizītus, banku kontus, izkrāpjot naudu. Internetā tiek nomainīti rekvizīti legāli strādājošai firmai un nauda tiek pārskaitīta nevis firmai, bet krāpnieku firmai, kuras konti atrodas ārzemēs. Tā pašlaik esot aktuālākā problēma, un, ja uzņēmēji uzreiz – pāris dienu laikā - reaģē, ir iespēja „iesaldēt” maksājumu un šos līdzekļus „pārķert”. Pateicoties sadarbībai ar bankām un to asociāciju, ir izdevies no krāpšanas izglābt daudzus cilvēkus. Vai, piemēram, firmai tiek atsūtīta vēstule, ka sadarbības partneris maina nosaukumu no, piemēram, Rīga-Daugava uz Daugava-Rīga un savu kontu, uz kuru lūdz nosūtīt kārtējo samaksu. Tie uzņēmēji, kas labi nepārzina savus partnerus, var iekrist šādās lamatās.

Tiek strikti reaģēts arī uz informāciju par ES fondu naudas izkrāpšanu, pat saņemot indikācijas par to, visa manta momentā tiekot arestēta un visi šie līdzekļi ir jāatmaksā, pat, ja būsiet labticīgais ieguvējs.

Pazīmes, kurām noteikti būtu jāpievērš uzmanība:

Ļoti izdevīga cena un pārdevējs vēlas uzreiz saņemt lielu rokasnaudu;
Pat vismazākās aizdomas par viltojumu notariālos dokumentos;
Nereāli īss darījuma slēgšanas termiņš;
Ārzemniekam tiek piedāvāts līgums latviešu valodā, nenodrošinot tulkojumu.
Par katru aizdomīgu gadījumu ir vērts ziņot policijai, lai ikkatrs gadījums tiek piefiksēts. Savukārt, ja krāpšana notiek šobrīd, policija reaģējot nekavējoties.

Irina Sjarki

There is no form with this name or may be the form is unpublished, Please check the form and the url and the form management.